Pārmaiņas ir uz labu .. ?!

Visi saka, ka pārmaiņas ir uz labu, bet man tā nešķiet. Protams dažas pārmaiņas nāk par labu, bet kā ar pārējo? Ja viss ir uz labu, tad kapēc daudzas izmaiņas ļoti sāp un apbēdina? Neteikšu , ka tam nevarētu tikt pāri, tikai neesmu pārliecināta, ka tas dzīvē dos ko labu, vai pavērs jaunas durvis.

Pašreizējās pārmaiņas liek saviebties tā itkā esmu sajutusi kautkādu nelāgu smaržu. Man ļoti pietrūkst veco labo laiku, visa labā, jaukā un gaišā. Viss labais, kas bijis manā dzīvē un tagad nav, nav ticis aizvietots ar kautko tikpat labu, un gaišu. Patiesībā, tā vietā paliek tukšums, un ar katrām pārmaiņām, tas paliek arvien lielāks.

Pavasara vēsajā elpā...

Tik ilgs laiks pagājis kopš neesmu neko rakstījusi, vai devusi par sevi ziņu. Un sāku domāt, ka man nopietni jāpastrādā pie sava bloga, jāveido, kas interesantāks par plikiem tekstiem, jo kam gan viss šis interesē? Jāsāk smelties idejas.

Lai vai kā, esmu sagaidījusi to savu brīvlaiku, bet, protams, brīvlaiks jau nebūs brīvlaiks, ja es nešķaudīšu , neklepošu un nepuņķošos. Par spīti tam, jūtos par diezgan labi. Ar katru dienu aizvien vairāk un vairāk esmu pavasarī. Pat ja laukā vēl plāna sniega sega, liekas, ka siltais laiks nav aiz kalniem. Viss itkā iet uz labo pusi, varu lepoties ar šādiem tādiem panākumiem, un ar katru dienu viss liekas cerīgāks.

Varbūt beidzot pienācis tas mirklis, kad varu atvilkt elpu un justies gluži vienkārši brīva un laimīga bez iemesla.

Uz doto brīdi mani ir pārņēmis darbīgums, tādēļ domāju, ka jāsāk rīkoties, kamēr apņēmība nav izplēnējusi, tad jāķeras klāt domām un idejām par bloga pilnveidošanu. Varbūt pievienot attēlus, vai dokomentēt savus dzīves soļus? Uzņemt video, vai veidot mākslas stūrīti? Vēl nezinu, bet gan jau domas raisīsies.