Lai vai kā, esmu sagaidījusi to savu brīvlaiku, bet, protams, brīvlaiks jau nebūs brīvlaiks, ja es nešķaudīšu , neklepošu un nepuņķošos. Par spīti tam, jūtos par diezgan labi. Ar katru dienu aizvien vairāk un vairāk esmu pavasarī. Pat ja laukā vēl plāna sniega sega, liekas, ka siltais laiks nav aiz kalniem. Viss itkā iet uz labo pusi, varu lepoties ar šādiem tādiem panākumiem, un ar katru dienu viss liekas cerīgāks.
Varbūt beidzot pienācis tas mirklis, kad varu atvilkt elpu un justies gluži vienkārši brīva un laimīga bez iemesla.
Uz doto brīdi mani ir pārņēmis darbīgums, tādēļ domāju, ka jāsāk rīkoties, kamēr apņēmība nav izplēnējusi, tad jāķeras klāt domām un idejām par bloga pilnveidošanu. Varbūt pievienot attēlus, vai dokomentēt savus dzīves soļus? Uzņemt video, vai veidot mākslas stūrīti? Vēl nezinu, bet gan jau domas raisīsies.