Viss ir tā mainījies mēneša laikā, es vairs nemīlu to ko reiz mīlēju, viss biedē un nākotne šķiet kā melna bedre. Bez izejas , bez cerības un veiksmes. Tomēr ir gaišā puse visam. Šajos grūtajos brīžos es esmu uzzinājusi kuri cilvēki ir mani patiesie draugi un kuri mani patiesi mīl. Reizēm ir jātic uz vārda . Tikai tas kurš mani mīl, ies cauri kaut elles liesmām turot manu roku. Vai tādu cilvēku var atlaist? Nē viņš ir varonis manās acīs, lai gan to es nekad viņam nepasaku.
Vēl es esmu uzzinājusi to, ka mana ģimene ir maziņa, bet neviens nav tik vienots kā mēs. Daļēji es redzu iedvesmu savā ģimenē. Viņi man dod spēku piecelties kājās, kad šķiet,ka vairs to nevaru.
Tikai šādi saliekot visu pa plauktiņiem un uzrakstot es saprotu, ka man pieder dimanti. To nav daudz, bet tie ir lieli, spoži un vērtīgi.