Vienmēr esmu gaudusies : ''Man ir slikta dzīve, es nekad nekur nevaru aizbraukt, man ir neglīti mati, esmu pārāk resna, man nav gana laba istaba!'' Un tagad es atdotu visu, kas man pieder, lai tikai man mīļām cilvēkam būtu dots tas, par ko nekad neesmu aizdomājusies. Es atdotu visu, lai viņa no jauna varētu staigāt, runāt, domāt un kustēties. Es atdotu savu dzīvību, lai tikai viņa varētu būt vesela un laimīga. Tikai tagad es saprotu, ka nav nozīmes tādām lietām kā ceļojumi, nauda, izskats. Jo ja nav veselības, nav nekā. :(