Pārmaiņas ir uz labu .. ?!

Visi saka, ka pārmaiņas ir uz labu, bet man tā nešķiet. Protams dažas pārmaiņas nāk par labu, bet kā ar pārējo? Ja viss ir uz labu, tad kapēc daudzas izmaiņas ļoti sāp un apbēdina? Neteikšu , ka tam nevarētu tikt pāri, tikai neesmu pārliecināta, ka tas dzīvē dos ko labu, vai pavērs jaunas durvis.

Pašreizējās pārmaiņas liek saviebties tā itkā esmu sajutusi kautkādu nelāgu smaržu. Man ļoti pietrūkst veco labo laiku, visa labā, jaukā un gaišā. Viss labais, kas bijis manā dzīvē un tagad nav, nav ticis aizvietots ar kautko tikpat labu, un gaišu. Patiesībā, tā vietā paliek tukšums, un ar katrām pārmaiņām, tas paliek arvien lielāks.

Pavasara vēsajā elpā...

Tik ilgs laiks pagājis kopš neesmu neko rakstījusi, vai devusi par sevi ziņu. Un sāku domāt, ka man nopietni jāpastrādā pie sava bloga, jāveido, kas interesantāks par plikiem tekstiem, jo kam gan viss šis interesē? Jāsāk smelties idejas.

Lai vai kā, esmu sagaidījusi to savu brīvlaiku, bet, protams, brīvlaiks jau nebūs brīvlaiks, ja es nešķaudīšu , neklepošu un nepuņķošos. Par spīti tam, jūtos par diezgan labi. Ar katru dienu aizvien vairāk un vairāk esmu pavasarī. Pat ja laukā vēl plāna sniega sega, liekas, ka siltais laiks nav aiz kalniem. Viss itkā iet uz labo pusi, varu lepoties ar šādiem tādiem panākumiem, un ar katru dienu viss liekas cerīgāks.

Varbūt beidzot pienācis tas mirklis, kad varu atvilkt elpu un justies gluži vienkārši brīva un laimīga bez iemesla.

Uz doto brīdi mani ir pārņēmis darbīgums, tādēļ domāju, ka jāsāk rīkoties, kamēr apņēmība nav izplēnējusi, tad jāķeras klāt domām un idejām par bloga pilnveidošanu. Varbūt pievienot attēlus, vai dokomentēt savus dzīves soļus? Uzņemt video, vai veidot mākslas stūrīti? Vēl nezinu, bet gan jau domas raisīsies.

I can't sleep, but I sure can dream.

Kur ir pazudusi mana iedvesma? Jau labu laiku manā galvā nerosās neviena radoša ideja, un pat ja ko iedomājos , tad tas tāpat tūliņ pagaist no prāta. Nekad nav bijis tā, ka prātā nav nevienas idejas ilgāk par pāris dienām. Bet līdz ar idejas zudumu klāt nāk neveiklība un nemitīgas neveiksmes. Kaut kas noiet greizi, kautkas saplīst vai pazūd. Varbūt par saplēstu spoguli ir taisnība un tagad mani vajās neveiksmes 7 gadus? Bet nē, es neesmu tik māņticīga

Viss ir tā mainījies mēneša laikā, es vairs nemīlu to ko reiz mīlēju, viss biedē un nākotne šķiet kā melna bedre. Bez izejas , bez cerības un veiksmes. Tomēr ir gaišā puse visam. Šajos grūtajos brīžos es esmu uzzinājusi kuri cilvēki ir mani patiesie draugi un kuri mani patiesi mīl. Reizēm ir jātic uz vārda . Tikai tas kurš mani mīl, ies cauri kaut elles liesmām turot manu roku. Vai tādu cilvēku var atlaist? Nē viņš ir varonis manās acīs, lai gan to es nekad viņam nepasaku.

Vēl es esmu uzzinājusi to, ka mana ģimene ir maziņa, bet neviens nav tik vienots kā mēs. Daļēji es redzu iedvesmu savā ģimenē. Viņi man dod spēku piecelties kājās, kad šķiet,ka vairs to nevaru.

Tikai šādi saliekot visu pa plauktiņiem un uzrakstot es saprotu, ka man pieder dimanti. To nav daudz, bet tie ir lieli, spoži un vērtīgi.

2011. gada atziņas.

♥ Tev dzīvē ir ļoti paveicies, ja vari uzticēties kaut tikai vienam cilvēkam.

♥Tikai tas, kurš Tevi mīl no sirds būs kopā grūtos brīžos.

♥Nekad nevar paļauties uz to, ka pašlaik viss ir labi - viss var mainīties ļoti ātri.

♥Ar gribasspēku var panākt šķietami neiespējamo. (Nav runa par lidošanu bez palīgierīcēm) :D

♥Citreiz labāk iekost mēlē un paciesties nepasakot to ko tik ļoti gribās. (To varētu pieskaitīt man pie jaungada apņemšanās.)

♥Ir jāpavada pēc iepējas vairāk laika ar mīļaiem, jo kādu dienu viņi var nebūt blakus.

♥Visielākā vērtība ir ģimene.

♥Paties un uzticams draugs var būt viens, labākajā gadījumā divi.

♥Reizēm ir jāpārkāpj savam lepnumam.

♥Sāpēt var arī tikai skatiena dēļ.

♥Īstas skumjas nav tad kad kautko nespēj iegūt, skumjas ir tad kad kautko pazaudē.

♥Cilvēki reizēm teiks glaimojošas lietas, lai iegāstu.

♥Ne visi kas šķiet jauki patiesībā tādi ir.

♥Reizēm nav nozīmes tam cik naudas ir makā, jo ja ir lietas, kas ir nolemtas, nauda nepalīdzēs.

♥Nekad nevar paļauties uz domu '' ar mani tā nenotiks'', jo vienmēr var piemeklēt kāda nelaime ko noteikti neesi gaidījis.

♥Īstu skaistumu var redzēt ne tikai veikala skatlogā, modes žurnālā, vai gleznā, to var redzēt arī veca cilvēka acīs un balsī.

♥Ir jāmāk mīlēt sevi ( Jaunā gada apņemšanās man)

♥Nekad nepadoties, lai kā gribētos.

♥Tu vari izplānot katru savu rīcību un darbību, bet ja tā nebūs lemts, viss tāpat notiks savādāk.

Lūk tā šīs ir atziņas no pagājušā gada ko varu iedomāties šajā mirklī.

Novēlu visiem laimīgu jau iesākušos gadu. Lai visi sapņi piepildās .

Tikai tagad es zinu.

Vienmēr esmu gaudusies : ''Man ir slikta dzīve, es nekad nekur nevaru aizbraukt, man ir neglīti mati, esmu pārāk resna, man nav gana laba istaba!'' Un tagad es atdotu visu, kas man pieder, lai tikai man mīļām cilvēkam būtu dots tas, par ko nekad neesmu aizdomājusies. Es atdotu visu, lai viņa no jauna varētu staigāt, runāt, domāt un kustēties. Es atdotu savu dzīvību, lai tikai viņa varētu būt vesela un laimīga. Tikai tagad es saprotu, ka nav nozīmes tādām lietām kā ceļojumi, nauda, izskats. Jo ja nav veselības, nav nekā. :(