Pasakiet.. ko cilvēki dara, ja nav nekādas izejas? Ko dara, ja ir ieticis pilnīgā strupceļā???
Man reizēm sāk šķist, ka dažiem cilvēkiem vienkārši nav lemts būt laimīgiem. Vienmēr, kad liekas, ka dzīve virzās uz labo pusi, tu atsities pret stiklu un nevari to nekādi pārsist, lai tiktu uz to pusi kura izskatās labāka.
Es apbrīnoju cilvēkus, kuri neskatoties uz dzīves netaisnībām ir laimīgi. Mūsu pasaulē ir cilvēki kuri ir vieni, nabadzīgi un ar citādām vainām, bet tomēr viņi spēj atrast prieku pat visnenozīmīgākajās lietās. Kapēc, mēs, parastie cilvēki to nevaram? Kāpēc man katras grūtības liekas tik ļoti nepanesamas, ka gandrīz vai negribās dzīvot, vai saskatīt jēgu kam tālākam?