Sapņu skūpstīta.

Aiz loga jau tumsa, ārā nav dzirdama neviena skaņa. Dzirdu tikai nomierinošo pulksteņa tikšķēšanu, un kluso datora dūkoņu. Lai cik neticami nešķistu, smagā pirmdienas diena man paskrējusi garām vēja spārniem. Būtībā es nemaz nemanīju, kur ir palikusi mana diena. Jā, darbdienās ir tikai mājas->skola->mājas. Varbūt pa vidu vēl neliela pastaiga, vai neliels ceļojums sapņu pasaulē. Ceļoties katru rītu tik agri, vienkārši nespēju atteikties no kārdinājuma ielīst siltā gultiņā. Hmm... nezinu kādēļ, bet gulta visērtākā šķiet pusdienlaikā un tieši 10 minūtes pirms modinātāja noskanēšanas no rīta.

Esmu pārsteigta, ka šodien esmu tikusi ar visu vajadzīgo galā. Starpcitu, ekonomikas ieskaiti, kurai gatavojos vakar, šķiet esmu nokārtojusi labi, lai gan rezultāti vēl rādīs. Atklājās, ja esi atvērusi grāmatu pirms ieskaites vaļā kaut uz pusstundu, tad var uzrakstīt pat visai labi.

Kaut arī šīs dienas šķiet daudz maz veiksmīgas, mana dzīve ar katru dienu nedaudz sasķiebjas te uz labo, te kreiso pusi. Ar katru dienu atklāju cilvēku patiesās sejas... masakas nokrīt... un skats aiz tām nav visai labs. Skaista maska pieslēpj tikai uz laiku , pēctam mēs jau redzam patieso seju .

Šķiet tagad došos savā sapņu pasaulē, jo aizmigt man tagad liekas labākais risinājums visam. :)